Gaisa daļiņu mērītājs

Cietās daļiņas (PM) ir daļiņu piesārņojums, kas rodas dažādos veidos, kurus var klasificēt kā mehāniskus vai ķīmiskus procesus. Tradicionāli vides zinātnes daļiņas ir iedalītas divās galvenajās grupās: PM10 un PM2,5.

PM10 ir daļiņas ar diametru no 2,5 līdz 10 mikroniem (mikrometriem) (cilvēka mata diametrs ir aptuveni 60 mikroni). PM2,5 ir daļiņas, kas ir mazākas par 2,5 mikroniem. PM2,5 un PM10 ir atšķirīgs materiālu sastāvs un var nākt no dažādām vietām. Jo mazāka daļiņa, jo ilgāk tā var palikt gaisā, pirms nosēžas. PM2,5 var palikt gaisā no stundām līdz pat nedēļām un pārvietoties ļoti lielos attālumos, jo tā ir mazāka un vieglāka.

PM2,5 var nokļūt plaušu dziļākajās (alveolārajās) daļās, kad notiek gāzu apmaiņa starp gaisu un asinsriti. Šīs ir visbīstamākās daļiņas, jo plaušu alveolārajai daļai nav efektīvu līdzekļu to aizvadīšanai, un, ja daļiņas ir ūdenī šķīstošas, tās var nonākt asinsritē dažu minūšu laikā. Ja tās nav ūdenī šķīstošas, tās ilgstoši paliek plaušu alveolārajā daļā. Kad mazās daļiņas nonāk dziļi plaušās un iesprūst, dažos gadījumos tas var izraisīt plaušu slimības, emfizēmu un/vai plaušu vēzi.

Galvenās sekas, kas saistītas ar pakļaušanu cietajām daļiņām, var būt: priekšlaicīga mirstība, elpošanas ceļu un sirds un asinsvadu slimību saasināšanās (ko norāda palielināta hospitalizāciju un neatliekamās palīdzības nodaļu apmeklējumu skaits, mācību iestāžu prombūtne, darba dienu zaudēšana un ierobežotas aktivitātes dienas), astmas saasināšanās, akūti elpceļu simptomi, hronisks bronhīts, samazināta plaušu funkcija un palielināts miokarda infarkta risks.

Mūsu mājās un birojos ir daudz dažādu daļiņu piesārņotāju. Pie ārējiem avotiem pieder rūpnieciskie avoti, būvlaukumi, sadegšanas avoti, ziedputekšņi un daudzi citi. Daļiņas rodas arī visu veidu ikdienas iekštelpu aktivitāšu rezultātā, sākot no ēdiena gatavošanas, staigāšanas pa paklāju, mājdzīvniekiem, dīvāna vai gultas, gaisa kondicionieriem utt. Jebkura kustība vai vibrācija var radīt gaisā esošās daļiņas!